Who cast that first fateful tomato that started the La Tomatina revolution? The reality is no one knows. Maybe it was an anti-Franco rebellion, or a carnival that got out of hand. According to the most popular version of the story, during the 1945 festival of Los Gigantes (a giant paper mâché puppet parade), locals were looking to stage a brawl to get some attention. They happened upon a vegetable cart nearby and started hurling ripe tomatoes. Innocent onlookers got involved until the scene escalated into a massive melee of flying fruit. The instigators had to repay the tomato vendors, but that didn't stop the recurrence of more tomato fights—and the birth of a new tradition.
Fearful of an unruly escalation, authorities enacted, relaxed, and then reinstated a series of bans in the 1950s. In 1951, locals who defied the law were imprisoned until public outcry called for their release. The most famous effrontery to the tomato bans happened in 1957 when proponents held a mock tomato funeral complete with a coffin and procession. After 1957, the local government decided to roll with the punches, set a few rules in place, and embraced the wacky tradition.
Though the tomatoes take center stage, a week of festivities lead up to the final showdown. It's a celebration of Buñol's patron saints, the Virgin Mary and St. Louis Bertrand, with street parades, music, and fireworks in joyous Spanish fashion. To build up your strength for the impending brawl, an epic paella is served on the eve of the battle, showcasing an iconic Valencian dish of rice, seafood, saffron, and olive oil.
Today, this unfettered festival has some measure of order. Organizers have gone so far as to cultivate a special variety of unpalatable tomatoes just for the annual event. Festivities kick off around 10 a.m. when participants race to grab a ham fixed atop a greasy pole. Onlookers hose the scramblers with water while singing and dancing in the streets. When the church bell strikes noon, trucks packed with tomatoes roll into town, while chants of "To-ma-te, to-ma-te!" reach a crescendo.
Then, with the firing of a water cannon, the main event begins. That's the green light for crushing and launching tomatoes in all-out attacks against fellow participants. Long distance tomato lobbers, point-blank assassins, and medium range hook shots. Whatever your technique, by the time it's over, you will look (and feel) quite different. Nearly an hour later, tomato-soaked bombers are left to play in a sea of squishy street salsa with little left resembling a tomato to be found. A second cannon shot signals the end of the battle. | Kurš raidīja pirmo liktenīgo tomātu, ar ko aizsākās La Tomatina revolūcija? Īsto atbildi nezina neviens. Iespējams, tas bija pret francūžiem vērsts dumpis vai arī karnevāls, kas izgāja ārpus rāmjiem. Visizplatītākā šīs stāsta versija vēsta, ka 1945. gadā Los Gigantes festivāla laikā (milzīgu papjē mašē leļļu parāde) vietējie iedzīvotāji vēlējušies sarīkot traci, lai pievērstu sev uzmanību. Viņi trāpījušies dārzeņu stenda tuvumā un sākuši mētāties ar gataviem tomātiem. Pasākumā iesaistījās nevainīgi garāmgājēji, līdz tas izvērties par plaša mēroga kautiņu ar lidojošiem augļiem. Kautiņa aizsācējiem bija jāatlīdzina zaudējumi tomātu pārdevējiem, tomēr tas neapturēja sarīkot vēl divas tomātu kaujas turpmākajos gados, tādējādi aizsākot jaunu tradīciju. Baidoties, ka pasākums var kļūt nekontrolējams, 1950tajos gados varas iestādes ieviesa, mīkstināja un pēc tam atkal pieņēma vairākus aizliegumus rīkot tomātu kaujas. 1951. gadā vietējie iedzīvotāji, kuri pārkāpa šos noteikumus, tika apcietināti, tomēr viņi tika izlaisti no cietuma pēc sabiedrības protestiem. Visnekaunīgākais aizlieguma pārkāpums notika 1957. gadā, kad pasākuma atbalstītāji sarīkoja teatrālas tomāta bēres ar visu zārku un bēru gājienu. Pēc 1957. gada notikumiem pašvaldība samierinājās ar faktu, ieviesa pāris noteikumus un pieņēma dīvaino tradīciju. Lai gan tomātiem atvēlēta galvenā loma, ar tomātu kauju noslēdzas nedēļu gari svētki. Tos atzīmē par godu Bunjolas pilsētas svētajiem aizbildņiem – Jaunavai Marijai un Sv. Luijam Bertrānam -, rīkojot gājienus ar mūziku un uguņošanu jautrā spāņu garā. Lai uzņemtu spēkus gaidāmajai kaujai, kaujas priekšvakarā pasniedz svētku paelju, kas ir tipisks valensiešu ēdiens no rīsiem, jūras veltēm, safrāna un olīveļļas. Mūsdienās šis plašais festivāls tomēr pakļaujas zināmai kārtībai. Organizētāji ir sasnieguši pakāpi, ka speciāli ikgadējajam festivālam tiek audzēta negaršīgu tomātu šķirne. Svētki sākas apmēram plkst.10 no rīta, kad dalībnieki sacenšas, kāpjot ar smērvielām ieziestā stabā, kura galā ir novietots šķiņķa gabals. Baznīcu zvaniem iezvanot pusdienlaiku, pilsētā iebrauc kravas automašīnas ar tomātiem, bet dalībnieku klaigas „To-ma-te, to-ma-te!” sasniedz kulmināciju. Ar šāvienu no ūdens lielgabala tiek atklāts centrālais pasākums. Šajā mirklī tiek dota zaļā gaisma tomātu kaujai un tomāti lido un šķīst visos virzienos. Tiek izmantotas tomātu katapultas tālās distances uzbrukumiem, kaujās iesaistās tuvās distances precīzie snaiperi, un netiek smādēti arī āķa metieni vidējas distances mērķu sasniegšanai. Neatkarīgi no uzbrucēja izmantotās tehnikas, kaujai beidzoties jūs izskatīsieties (un jutīsieties) pavisam citādi. Pēc aptuveni stundu ilga cīniņa tomātiem nošķiestie kaujas dalībnieki nododas salsas ritmiem uz tomātu mērces klātajām ielām, neatstājot zem savām kājām neko veseliem tomātiem līdzīgu. Otrs lielgabala šāviens signalizē kaujas beigas. |